Raganinas Rija - Blogs

Izrādās, kokoseļļa ir visai universāla !

Sat, 18 May 2024 18:05:00 +0000

Ādas priekšmetu kopšanai - Kokoseļļa ir piemērota ne tikai cilvēka ādas palutināšanai, bet arī izstrādājumiem, kas gatavoti no tā dēvētās gludās dabīgās ādas: apaviem, somām, jostām, makiem. Ja vismaz reizi nedēļā tos ieziedīsi ar pāris pilieniem eļļas, tie kļūs mīksti un spīdīgi. Izņēmums ir izstrādājumi no meža dzīvnieku ādas, tiem eļļa nepatīk – paliek neglīti plankumi.

Uzlīmju noņemšanai.

Mājdzivnieku kažoka kopšana - Ja suņa un kaķa kažoks kļuvis ass, nespodrs un izskatās noplucis, arī to var sakopt, ņemot talkā kokoseļļu. Kažokā iemasē dažus pilienus (vai vairāk – atkarībā no mājdzīvnieka izmēra un kažoka biezuma) un pēc kāda laika to izsukā (ja dzīvnieks atļauj).

Brūču dziedēšanai- Tā kā labai kokoseļļai piemīt antibakteriāla iedarbība, to var izmantot nobrāzumu un pat grieztu brūču pasargāšanai no infekcijām. Turklāt tā paātrina sadzīšanas procesu un pielīdzina rētas.

Raganiņas Rijā gatavo krēmus un lūpu balzamus ar Kokoseļļu ,un ir pārliecinājusies par Kokoseļlas labajām īpašībām.

www.raganinasrija.lv/veikals/category/kermena-kremi/

Pieneņu ziedlapiņu krēms (Ķermeņa krēms)
Peoniju ziedlapiņu krēms (Ķermeņa krēms)
Klīņģerīšu ziedlapiņu krēms (Ķermeņa krēms)

Bet izrādās Kokoseļļu vēl var izmantot vairākos veidos .

ANTROPOMORFĀ RAGANA.

Wed, 24 Apr 2024 17:42:00 +0000

Pieņemot redzamu veidolu, raganas lielākoties izskatās pēc cilvēkiem: raganas ir gari, kas, runājot ar saimniecēm – raganu turētājām, pieņem cilvēka izskatu

Reizēm teikās minēti raganu atribūti, kas parasti saistīti ar to nodarbošanos – velējoties to darbarīki ir veļas vāles un velējamais sols,zogot pienu – slaucenes. Gan šajos, gan citos gadījumos raganu tēla nianses un atribūtus nosaka attiecīgais teikas sižets.

Galvenokārt Valmieras un Alūksnes rajona teikās biežāk minēts, ka raganas izskatās kā jaunas, skaistas meitenes vai sievietes: smuka, smalka freilene , divas smuki ģērbušās preilenes (, Vaidava), divas feinas dāmas (Jaunalūksne), trīs jaunas, smukas sievietes (Matīši), tās raksturotas arī kā brīnumskaistas ( Alsviķi)

Visbiežāk minētā „skaisto raganu” pazīme ir to garie dzeltenie mati: raganas ir jaunas meitas dzeltaniem matiem ( Jaunlaicene); divas ļoti skaistas meitas ar gariem dzelteniem matiem (Ziemeri), divas sievietes ar zelta matiem ( Bērzaine), tām ir gari, skaisti mati (, Raiskums).

Tikai vienā gadījumā „skaisto raganu” mati raksturoti arī kā melni: Veclaicenē pierakstītā teikā stāstīts, ka raganas ir meitenes ar tīriem, gariem, melniem, „vaļainiem” matiem, ar baltu priekšautu un porcelāna slauktuvēm

Raganu mati nereti aprakstīti kā izlaisti, t.i., nesapīti bizēs, piemēram, Roņu purva ragana ir tāda smuka, mati vaļā un dzeltens priekšautiņš ( Grundzāle),

Tūjas Raganu gravas ragana ir skaista, skaista jauna meitiņa īsiem bruncīšiem, basām kājiņām, baltu priekšautiņu, krekliņā, vaļējiem matiņiem bet Ziemeros raganas ir lielas meitas vaļējiem matiem,. Izlaistie mati minēti arī Alūksnes rajonā pierakstītās parunās un salīdzinājumos:

Izlaisti mati tradicionālajā lauku sabiedrībā uzskatīti par neprecētas meitas pazīmi un kā dēmoniskām būtnēm raksturīga īpašība izceļ to erotisko aspektu

Matu ķemmēšana, sēžot koku zaros, ir viena no tipiskām raganu nodarbēm tradīcijas austrumu areālā.

Valmieras rajonā starp Burtniekiem un Kocēniem, kā arī Alūksnes rajona Alsviķos pierakstīti septiņi varianti raganu teikas motīvam par to, kā cīņas laikā raganām izrautie mati pēc tam pārvēršas par sūnām.

Par sūnām pārvērtušies mati pusnakts braucējam ir galvenā pazīme, ka naktī sastaptās kailās sievietes ir bijušas pārdabiskas būtnes, tāpēc situācija tiek klasificēta kā pārdabiska („spokošanās”).

Brīnumainās pārvērtības parasti tiek konstatētas nākamajā rītā, t.i., brīdī, kad raganu aktivitātes laiks jau ir beidzies.

Detalizētākie „skaisto raganu” apraksti atrodami Kārļa Bukuma pierakstītajos folkloras materiālos Kocēnu pagastā. Saskaņā ar Marijas Jekmanes stāstīto raganas bijušas dzeltani ģērbušās un tinušas matus ap pirkstiem .

Raganas bijušas dzeltanos bruņčos, ar melnu šķotel ,priekšā un gariem līdz papēžiem matiem, un kailām kājām. Tās velējušas un maldinājušas ļaudis

Agrāk Zilā kalnā bijis ļoti daudz raganu. Ģērbušās melnos brunčos, dzeltēnās jakās. Mati gari līdz papēžiem...

Vērojama vien neliela variēšanās, nosaucot apģērba gabalu (priekšauts/jaka) vai jaucot melno un dzelteno apģērba krāsu (dzelteni brunči un melns priekšauts/melni brunči un dzeltena jaka). Tikai vienu reizi norādīts, ka raganām ir kailas kājas, citā reizē – ka tās maza auguma. Līdz papēžiem garie mati minēti visos trīs tekstos.

Pamatojoties uz salīdzinoši trūcīgo materiālu, kurā minēta raganu apģērba krāsa , iespējams vienīgi konstatēt, ka Valmieras un Valkas rajonā rietumos no Vijciema raganām minēts spilgts (dzeltens, sarkans, melns) apģērbs , bet austrumos no Vijciema, pārsvarā Alūksnes rajonā, tas visos gadījumos ir balts.

Spilgtais apģērbs četros gadījumos minēts „Zili ziedi, zaļi ziedi, sprunguls vidū” tipa teikās. Teika pazīstama vairākos variantos tikai Kocēnu pagastā, tātad pārstāv lokālu ticējumteiku tipu, viens līdzīgs variants fiksēts arī Aumeisteros. Šīm teikām ir izteikti erotisks sižets, līdz ar to raganu spilgtajam apģērbam, līdzīgi kā izlaistajiem matiem, tajā ir noteikta funkcija – raganu pievilcības izcelšana.

Baltais raganu apģērbs minēts dažādos Alūksnes rajona teiku tipos, tāpēc to var uzskatīt par šim areālam raksturīgu tradīcijas korpusa komponenti. Teikās parasti norādīts, ka raganas ir balti tērptas meitenes vai sievietes.

Baltā krāsa latviešu folklorā ir nozīmīga saistībā ar miršanu, bērēm, veļiem, viņsaules dievībām un gariem: mirušais baltās drēbēs parasti tika izvadīts baltā smilšu kalniņā, arheoloģiskajos izrakumos konstatēts, ka kapā nereti tika izkaisītas baltas smiltis; veļu valsts un Veļu mātes aprakstā minēta baltā krāsa; arī nelabā nāvē mirušo dvēseles, tostarp no tām radušies spoki, lietuvēni un vadātāji, bieži raksturoti kā balti tēli

Baltās drēbēs vai palagā iedomāti arī pārējie mirušo gari: Tie varējuši pieņemt arī dzīva cilvēka izskatu. Viņi esot ģērbušies garās drēbēs: naktīs – baltā palagā, dienās dažreiz melnās, dažreiz arī baltās drēbēs.

„Atbaidošā ragana” folkloras tekstos minēta apmēram divas reizes retāk nekā „skaistā ragana”.

Tā, piemēram, Alsviķos stāstīts, ka raganas ir divas ļoti nesmukas sievietes vaļēji izpītiem matiem .

Pretēji „skaistajām raganām” šī tipa raganas netiek sauktas par jaunām meitenēm, bet gan par vecenēm.

Apē raganas raksturotas kā divas vecenes mālainā miesas krāsā ar slauktuvēm rokā , savukārt to apģērbs raksturots kā skrandas:

Kocēnos stāstīts, ka Zilā kalna tuvumā pie Skūpu mārkiem velējušās divas noplīsušas vecenes bet Jaunlaicenē raganas aprakstītas kā divas vecas, vecas vecenītes. Viņas bijušas tērpušās vecos, skrandainos bruncīšos un veciem jakiem mugurā. Kājas bijušas kailas un arī galvas, mati ļoti izpurkuši

Atbaidošā tipa raganām reizēm piedēvētas dzelzs ekstremitātes: Ērģemes Bozēnu purviņā raganas velējušās ar savām dzelzs dūrēm , savukārt Balvu apkārtnē raganas raksturojumā uzsvērti gari mati un dzelzs nagi

Dzelzs nagi reizēm minēti arī lietuviešu laumu aprakstos.

"Atbaidošās raganas” salīdzinoši biežāk minētas teikās, kurās stāstīts par raganām, kas izslauc govīm pienu, savukārt „skaistās raganas” sastopamas teikās, kurās raganas velējas, pavedina vīriešus, šūpojas koku zaros un veic citas tipiskas darbības.

Raganām tipoloģiski līdzīgo mitoloģisko būtņu raksturojumā citu tautu priekšstatos arī nereti paralēli sastopams tēla skaistais un atbaidošais variants.

Tā, piemēram, lietuviešu laumes biežāk attēlotas kā padzīvojušas sievietes ar gariem matiem un lielām krūtīm, retāk kā skaistas meitenes, kam reizēm arī var būt gari mati un lielas krūtis un kas var parādīties kailas .

Atsevišķu tautu meža garu raksturojumā skaistais un neglītais tēla variants nereti ir apvienots: zviedru meža gars no priekšpuses izskatās kā skaista sieviete, no aizmugures – kā dobumains koka stumbrs

Līdzīgā kārtā arī somu meža jaunavas no priekšpuses izskatās kā skaistas baltās drēbēs ģērbušās sievietes, no aizmugures – kā nokaltis, pūstošs koks

Gan atbaidošo, gan skaisto raganu raksturojumā reizēm uzsvērts to kailums. Četrās teikās norādīts, ka raganām esot kailas kājas.

Teikā par Priekuļu Būku Raganu kalnu norādīts, ka uz kalna naktī dejojot kailas raganas ( Priekuļi). Līdzīgs priekšstats fiksēts arī Balvu apkārtnē: ragana ir teiri plyka, ar gorim motim un dzelža nogim.

Šāda raganu īpašība, iespējams, minēta vēl divās teikās. , trīs teikas par dēmoniskām sieviešu kārtas būtnēm, ko teicējs sauc par spokiem. Divās teikās šīs būtnes raksturotas kā kailas: daudz kailas sievietes (Burtnieki) un divi pliki sievieši .

Iespējams, ka uz raganu tradīciju attiecināma arī šī Valmieras apkārtnē pierakstītā teika: Tas pats Gailīšu saimnieks reiz mežā ieraudzījis divus plikus sieviešus ar pupiem kā kulēm uz celma sēžam un viens otram galvu ieskājam. Saimnieks tā pārbijies, ka skrējis, ko kājas nes, bet kājas no bailēm nemaz negribējušas klausīt. (, Valmiera).

Viena no pārdabisko būtņu pazīmēm ir dažādas hipertrofētu izmēru ķermeņa daļas, piemēram, krūtis, ar ko tās velē veļu vai ko nēsā, pārmestas pār pleciem u.tml.

Lai gan kailums raganu tēla raksturojumā akcentēts salīdzinoši reti, tomēr minētie piemēri norāda, ka raganu tradīcijā šāds priekšstats nav bijis svešs.

No vienas puses, kailums ir dažādu dabas vai mirušo pasaulei piederīgo pārdabisko būtņu pazīme, kas tās nostāda opozīcijā kultūrtelpai, ko raksturo apģērbs. No otras puses, kailums īpaši izceļ antropomorfo sieviešu kārtas garu erotisko aspektu, ko tie izmanto, ievilinot cilvēkus, īpaši vīriešus, dzīvībai bīstamās situācijās

Zīmīgākās antropomorfās raganas tēla detaļas – baltais apģērbs, kailums un izlaistie mati – pārņemtas ciema raganu priekšstatos. Šīs izskata detaļas parasti attiecinātas tikai uz tā saucamajām piena raganām, tātad integrētas tajos ciema raganu priekšstatos, kas veidojušies uz vietējās nakts raganu tradīcijas bāzes. Nakts raganu izskata imitēšana ciema raganu tēlojumā liecina par abu priekšstatu ģenētisku saikni.

Antropomorfo raganu pārvietošanās veids teikās nav īpaši iztirzāts, tomēr nojaušams, ka tās galvenokārt ir pārvietojušās kājām – ejot vai skrienot.

Cita veida pārvietošanās raganām nav raksturīga un minēta reti. Tā, piemēram, teikā par Mālupes silu stāstīts, ka raganas kā vēja nestas, pa pusei pa gaisu, pa pusei pa zemi, smiedamās, ar baltiem plīvuriem apklājušās, šim [kādam saimniekam] mācas virsū un velk no assgaliem tapas ārā (Mālupe).

Vēl kādā teikā minēts, ka, bēgot no vilkiem, ragana uzlaidusies uz šķūnīša jumta ( Lēdurga).

Tikai vienā teikā stāstīts, ka raganas pārvietojas jāšus uz zirgiem (Bērzaine).

Pāris citos gadījumos minēts, ka tās jāj uz slotas: Ļaudīm kādreiz iznācis vēlāku nākt gar Raganu kalnu no darba uz māju. Te viņi skaidri redzējuši, ka raganas aizjāj. Par zirgiem viņām bijušas slotas un pie rokas pastalas. Ļaudis domājuši, kur gan viņas citur jāj, kā uz kādu laidaru govis slaukt... ( Rencēni);

Kāds vīrs bijis ļoti drošs. Šis gājis pašā tumšākajā pusnaktī bez bailības. Reiz Jāņu naktī tas iedams ieraudzījis pulku raganu. Raganas esot ģērbušās baltās drēbēs un jājušas uz slotas kātiem dziedādamas... ( Jaunlaicene).

Raganu raksturojums šajos divos tekstos ļauj tos pieskaitīt nakts raganu tradīcijai, lai gan pārvietošanās uz slotas kāta atspoguļo salīdzinoši jaunākus priekšstatus par ciema raganām. Tām raksturīga jāšana vai lidošana uz dažāda veida priekšmetiem (slotām, piestām), dodoties uz raganu sabatiem, slaukt svešām govīm pienu utt. Iepriekš citētajā Rencēnu teikā minēts, ka raganām par zirgiem bijušas slotas un pie rokas pastalas.

Šajā pašā pagastā, kur ciema raganu funkcijas piedēvētas spīganām, pierakstīta teika, kurā stāstīts, ka pie kādas kūts akas uz slotas kāta pielaidusies spīgana, kurai pie vienas rokas bija piesietas vecas vīzes, bet pie otras – pirts slota . Priekšstati par raganu pārvietošanos uz slotas un lidojot, visticamāk, ir aizgūti no jaunākās ciema raganu tradīcijas.

Filoloģijas doktors Sandis Laime

Baudi Vasaru Bez Uzmācīgiem Kukaiņiem !

Tue, 02 Apr 2024 11:06:00 +0000

Pavasaris un vasara ir brīnišķīgs laiks, kad vēlamies pavadīt vairāk laika ārpus telpām, baudot svaigo gaisu un dabas skaistumu. Tomēr šī laika prieki nereti tiek sabojāti ar mazajiem, uzmācīgajiem ciemiņiem - ērcēm, odiem un knišļiem, kuri mīl siltos laikapstākļus tikpat kā mēs. Lai neļautu šiem traucēkļiem sabojāt mūsu brīvdienas dabā, ir vērts pagatavot dabīgu, efektīvu līdzekli, kas atbaidīs nevēlamos viesus.

Dabīgas aizsardzības līdzekļu pamatā bieži ir ēteriskās eļļas, kas pazīstamas ar saviem atbaidošajiem īpašībām. Šajā reizē iepazīstināšu ar vienkāršu recepti, kas balstās uz šādām ēteriskajām eļļām:

Piparmētra
Krustnagliņas
Lavanda
Baziliks
Citronzāle
Bergamots
Ģerānija
Tejaskoks

Lūk, kā pagatavot efektīvu līdzekli, kas palīdzēs izbaudīt vakarus brīvā dabā bez nevēlamu kukaiņu traucējumiem:

Pagatavošana:

Izvēlies bāzes eļļu, piemēram, vīnogu kauliņu eļļu, kas būs tava līdzekļa pamats. Bāzes eļļa nodrošinās, ka ēteriskās eļļas vienmērīgi sadalās un uzlabos to pieķeršanos ādai.

Pievieno pāris pilienus no 3 līdz 5 izvēlētām ēteriskajām eļļām. Katras eļļas pietiks ar 2-3 pilieniem. Svarīgi ir neizmantot vairāk kā piecas dažādas ēteriskās eļļas vienlaicīgi, lai nepārspīlētu ar to aromātu un efektivitāti.

Rūpīgi samaisi eļļas, lai tās pilnībā saplūstu.

Uzklāj sagatavoto maisījumu uz ādas apgabaliem, kas visbiežāk tiek pakļauti kukaiņu uzbrukumiem. Izmanto maisījumu pirms došanās ārā, īpaši vakara stundās, kad kukaiņi ir visaktīvākie.

Šī dabīgā aizsardzības metode ne tikai aizsargās tevi no nevēlamiem kukaiņiem, bet arī piešķirs patīkamu aromātu, kas papildinās vasaras vakaru noskaņu. Atceries, ka dabiski līdzekļi ir jālieto atkārtoti, īpaši pēc peldes vai intensīvas svīšanas, lai saglabātu to efektivitāti.

Kliņģerīšu ziede ar bišu vasku (ādas iekaisumiem, saules un vēja aprautai ādai, brūcēm).

Apraksts - Lieto ādas iekaisumiem ,nedzīstošām čūlām ,apsaldējumiem ,apdegumiem, uz sasprēgājušas ādas ,kukaiņu kodumiem un ilgi nedzīstošām pēc operācijas rētām .

Lietošana - Nelielu ziedes daudzumu uzklāj uz vēja aprautām lūpām ,apdeguma ,apsaldējuma .Vēnu iekaisumiem nelielu ziedes daudzumu uzziež uz marles un nosaitē kāju uz nakti.

Lai pēdu āda būtu maiga un zīdaina, par to ir jārūpējas regulāri !

Tue, 26 Mar 2024 06:38:00 +0000

Vai tu zināji, lai pēdu āda būtu maiga un zīdaina, par to ir jārūpējas regulāri?

Pēc pēdu nomazgāšanas tas kārtīgi jānoslauka, sevišķi pirkstu starpas.

Ja ir nepieciešams noņemt veco, sabiezējušo ādu, tas ir jādara īpaši maigi un uzmanīgi, netraumējot apkārtējo, veselo ādu vai ādas dziļākos slāņus. Vienā reizē labāk sabiezējušo ādu noņemt mazāk, nekā traumējot veselo pēdu ādu.

Īpašai palutināšanai reizi nedēļā var gatavot kāju vannu pēdu nomierināšanai un atpūtināšanai. Ūdenim var pievienot augu novārījumu, piemēram, kumelītes, ozolu mizas, piparmētru u.c.

Var pievienot arī 1 ēdamkaroti sāli vai dzeramo sodu. Tas atbrīvos kājas no noguruma, atsvaidzinās un iedarbosies relaksējoši.Pēc kāju vannas iesmērē pēdu ādu ar Kliņģerītes & samtenes ziede no Raganiņas Rijas (Spied šiet lai apskatītu Kliņģerītes un samtenes ziede pēdām (saplaisājušiem papēžiem).

Ps .Kopš gatavoju un regulāri lietoju šo ziedi ,esmu aizmirsusi par plaisām uz papēžiem !

Līdzeklis pret kakla iekaisumiem, angīnas.

Fri, 22 Mar 2024 12:28:00 +0000

Lai ātri noņemtu kakla iekaisumus, izmantojiet šo vienkāršo un efektīvo tautas recepti:

Uz 0,5 litriem ūdens: ņemam 32 krustnagliņas
Uzvāram, pārklājam ar kaut ko siltu un ļaujam pastāvēt 12 stundas.
Skalojam kaklu ar sagatavoto uzlējumu 4 reizes dienā

Parasti, neatkarīgi no tā, cik stipras ir kakla sāpes, pēc 4. skalošanas reizes sākas liels gļotu un strutu kamolu atklepošana un kakls iztīrās.

Krustnagliņas ir viens no labākajiem līdzekļiem pie kakla sāpēm.